Sveiks!

Esmu sestā studiju gada doktorants Hārvarda Universitātes Izglītības fakultātē, kurš pēta izglītības politiku un programmu izvērtēšanu.

Mana pētniecība ir saistīta ar augstāko izglītību un darbaspēka attīstību. Mani īpaši interesē, kā izglītība var palīdzēt cilvēkiem atrast labākas iespējas darba tirgū un kā cilvēki maina savus izglītības lēmumus, reaģējot uz izmaiņām darba tirgū.

Manu CV var atrast šeit.

Work in Progress

The Dynamics of Financial Aid Tournaments (JMP)

Studējošo finansiālā atbalsta programmas pēc to dizaina ir ļoti atšķirīgas, tostarp attiecībā uz to, kā atbalsts ir strukturēts un kad tas tiek piešķirts. Šis pētījums ietvaros tiek pētīta finansiālā atbalsta, kas tiek īstenota kā atkārtots turnīrs, ietekmi un tā dinamisko ietekkmi. Es izmantoju regresijas diskontinuitātes metodi, lai novērtētu divu veidu atbalsta - atbrīvojuma no mācību maksas un papildu stipendijas - ietekmi. Atbrīvojumiem no mācību maksas ir spēcīga ietekme uz studentu neatlaidību, palielinot absolvēšanas varbūtību par 12 procentpunktiem un vidējo atzīmi nākamajā par 0,4 standartnovirzēm. Stipendijas ietekmē studentu piepūli, nākamajā semestrī palielinot vidējo atzīmi par 0,3 standartnovirzēm un palielina absolvēšanas varbūtību par 8,8 procentpunktiem.
Es atklāju spēcīgu papildināšanas efektu, kur atbalsta saņemšana vienā semestrī ievērojami palielina iespējamību to saņemt arī nākotnē. Veicot disagregāciju es secinu, ka ievērojama daļa no kopējā ilgtermiņa ieguvuma no atbalsta rodas nākotnes resursu piesaistes rezultātā, kas liecina, ka līdzšinjējās analīzes varētu nenovērtēt pilno finansiālā atbalsta programmu vērtību.

The Race Between Brain Drain and Brain Gain: EU Accession and Human Capital Formation in Newly Joined Member States (In Progress)

Galvenais faktors, kas ietekmē indivīdu lēmumu ieguldīt savā cilvēkkapitālā ir sagaidāmā atdeve no šādiem ieguldījumiem. Šķēršļu atcelšana brīvai darbaspēka kustībai ļauj indivīdiem piekļūt plašākam darba tirgum, palielinot viņu sagaidāmo atdevi no cilvēkkapitāla. Tomēr, pieaugot indivīdu brīvas pārvietošanās iespējām, ir palielinājies arī smadzeņu noplūdes risks. Izmantojot individuālā un nacionālā līmeņa datus no Baltijas valstīm, es novērtēju iestāšanās ES ietekmi uz cilvēkkapitāla kvalitāti un apjomu. Es atklāju, ka iestāšanās ES ir pozitīvi ietekmējusi gan cilvēkkapitāla kvalitāti, gan apjomu Latvijā. Iestāšanās process ES palielināja augstākās izglītības iestādēs uzņemto skaitu par 22,9 procentpunktiem, savukārt piekļuve brīvai darbaspēka kustībai ES ietvaros pēc 10 gadiem palielināja augstākās izglītības iegūšanas rādītājus par 9,6 procentpunktiem. Turklāt iestāšanās process ES neatstāja statistiski nozīmīgu ietekmi uz neto migrācijas rādītājiem, bet atstāja pozitīvu ietekmi uz kopējo personu skaitu ar augstāko izglītību.


The Returns to High School Graduation and College Access (In Progress)

Šajā darbā tiek vērtēta vidusskolas diploma iegūšanas ietekme uz indivīdiem, kuri sekmīgi nokārto vidusskolas noslēguma eksāmenu Latvijā. Šim eksāmenam ir īpaši zems slieksnis, kas atrodas  4. procentīlē no visiem eksāmenu kārtotājiem. Tas man ļauj sniegt jaunus novērtējumus par atdevi no vidējās izglītības iegūšanas un papildu izglītības iespējām efektīvi atvērtā uzņemšanas sistēmā skolēniem ar izteikti zemu akadēmisko sagatavotību. Es atklāju, ka skolēniem uz eksāmena nokārtošanas sliekšņa, eksāmena nokārtošana palielina iespējamību iestāties divgadīgās izglītības iestādēs, taču tai nav ietekmes uz absolvēšanas rādītājiem.

The Dynamic Treatment Effects of HAIL, with S. Dynarski, E. Burland & J. Hayes (In Progress)

Returns to Federally Funded Job Training, with J. Hayes (In Progress)


Prezentācijas un plakāti

  • CESifo Junior Workshop on the Economics of Education, 2026
  • University of California Alianza MX Summer School on the Economics of Migration, 2025
  • Stockholm School of Economics in Riga Open Workshop, 2023, 2024
  • Association for Public Policy Analysis and Management Fall Conference, 2023
  • Association for Education Finance and Policy Annual Conference, 2023